Ikdienā, braucot pa Latvijas ceļiem, riepu spiediena kontrole nereti šķiet kā sīkums. Taču pat viena riepas bāka spiediena izmaiņa var radīt nopietnus draudus drošībai un palielināt degvielas patēriņu. Mūsdienu automašīnās šim nolūkam kalpo riepu spiediena monitoringa sistēmas (TPMS), kas kļūst par neatņemamu aprīkojumu gan jauniem, gan lietotiem auto.
Kā darbojas riepu spiediena monitoringa sistēmas?
Riepu spiediena monitoringa sistēmas jeb TPMS (no angļu valodas: Tyre Pressure Monitoring System) uzrauga, vai visos riteņos saglabājas atbilstošs spiediens. TPMS ir divu veidu: tiešās un netiešās sistēmas.
1. Tiešās sistēmas izmanto sensorus, kas uzstādīti katrā riepā vai vārstā. Šie sensori tieši mēra spiedienu un temperatūru, nosūtot datus uz auto vadības bloku. Ja spiediens krītas zem noteiktās robežas, uz paneļa iedegas brīdinājuma lampiņa.
2. Netiešās sistēmas balstās uz ABS (pretbloķēšanas bremžu sistēmas) vai ESP (elektroniskās stabilitātes programmas) sensoriem. Šeit sistēma analizē riteņu rotācijas ātrumu – ja kāda riepa kļūst mīkstāka, tās diametrs samazinās, tādēļ tā griežas nedaudz ātrāk. Šādas sistēmas nav tik precīzas, taču arī tās spēj brīdināt par problēmu.
Latvijā, kur ceļa seguma kvalitāte bieži mainās un gadalaiku maiņa nozīmē regulāru riepu nomaiņu, TPMS kļūst par īstu palīgu. Tā ļauj laicīgi pamanīt, ja kāda riepa sāk zaudēt gaisu, piemēram, pēc bedres vai asfalta plaisas.
Kāpēc riepu spiediena kontrole ir svarīga?
Daudzi autovadītāji vēl aizvien uzskata, ka riepu spiediena kontrole ir tikai ražotāju iegriba vai kārtējā elektronika, kas var salūzt. Patiesībā – atbilstošs spiediens ir viens no svarīgākajiem drošības faktoriem.
Pietiekami piepumpētas riepas nodrošina optimālu saķeri ar ceļu. Ja spiediens ir pārāk zems, riepa vairāk lokās, uzkarst un nolietojas ātrāk. Tas ietekmē arī bremzēšanas ceļu un auto vadāmību. Pārlieku augsts spiediens, savukārt, samazina riepas kontaktvirsmu ar ceļu, padarot auto nestabilāku uz slidenām virsmām.
Degvielas ekonomija ir vēl viens būtisks arguments. Ja riepas ir pārāk mīkstas, rites pretestība palielinās – tāpēc motors patērē vairāk degvielas. Pat niecīgas izmaiņas spiedienā (par 0,2–0,3 bāriem) var palielināt patēriņu par 2–3%.
Turklāt, savlaicīgi pamanot spiediena kritumu, iespējams izvairīties no pēkšņas riepas bojājuma uz šosejas. Tāpat svarīgi zināt, ka bojāta riepa var ietekmēt arī citas auto sistēmas – piemēram, ABS vai sajūga darbību, īpaši, ja bojājums notiek braucot lielā ātrumā.
Izplatītākās TPMS kļūmes un to novēršana
Latvijas mainīgie laikapstākļi un sāls uz ceļiem bieži vien ietekmē tieši riepu vārstuļu un sensoru ilgmūžību. Tiešās TPMS gadījumā visbiežāk sastopamā problēma ir sensora baterijas izlāde vai korozija. Šādā gadījumā panelī parādās brīdinājums, kas bieži vien liek apmeklēt servisu.
Netiešajās sistēmās kļūmes parasti saistītas ar ABS sensoriem. Ja kāds no tiem netīrs vai bojāts, TPMS var dot kļūdainus signālus. Šādos gadījumos svarīgi pārliecināties, vai nav radušās arī citas kļūdas, piemēram, EGR vārsta vai DPF filtra darbībā.
Sensora maiņa nav sarežģīta, taču prasa zināšanas un īpašus instrumentus. Izvēloties riepu montāžas vietu, pārliecinies, vai darbiniekiem ir pieredze darbā ar TPMS. Nepareizi uzstādīts sensors var radīt papildu izdevumus un galvassāpes.
Padomi TPMS uzturēšanai Latvijas apstākļos
Riepu maiņa un sezonas pārejas
Pārejot uz ziemas vai vasaras riepām, pārliecinies, ka visi TPMS sensori darbojas. Ja izmanto divus disku komplektus, katram jābūt saviem sensoriem. Pēc riepu nomaiņas dažiem auto nepieciešama sistēmas kalibrācija – tas nozīmē, ka jāveic īss pārbrauciens, kamēr TPMS “iemācās” jaunos parametrus.
Spiediena pārbaude – arī, ja ir TPMS
Neskatoties uz sistēmas esamību, reizi mēnesī pārbaudi spiedienu arī ar manuālu spiediena mērītāju. Dažkārt sensori nav precīzi, īpaši lielos aukstumos vai straujās temperatūras maiņās. Tāpat atceries, ka TPMS nebrīdinās, ja spiediens ir vienādi zems visās riepās.
Rūpes par sensoriem un vārstiem
Latvijas ceļos ziemā kaisītā sāls un smiltis var bojāt vārstus, kuros izvietoti sensori. Periodiski izskalo disku iekšpusi un vizuāli pārbaudi vārstu stāvokli. Ja maini riepas pats, dari to uzmanīgi – sensori ir trausli, tos viegli sabojāt mehāniski.
Skaidras kļūdas un to risināšana
Ja uz paneļa iedegas TPMS brīdinājuma lampiņa, neatliec pārbaudi. Tas nav tikai “uzkrītošs simbols” – tā ir tieša norāde, ka riepu spiediens ir ārpus normas. Gadījumos, kad kļūda nepazūd arī pēc riepu uzpumpēšanas, visticamāk, jāmeklē palīdzība servisā, kur var diagnosticēt sensoru un vadības bloka darbību.
Regulāra kontrole – drošāka un ekonomiskāka braukšana
Riepu spiediena kontrole ir reāls ieguvums ikvienam, kas vēlas braukt droši un taupīt līdzekļus. Patiesībā, tas ir viens no retajiem auto elektronikas risinājumiem, kas ikdienā tiešām palīdz izvairīties no lielām nepatikšanām. Laicīgi pamanīts spiediena kritums ne tikai ietaupa degvielu, bet var pasargāt no dārgām remontu izmaksām vai pat avārijas.
Regulāra riepu stāvokļa uzraudzība, kopā ar citu būtisku sistēmu pārbaudi (piemēram, ģeneratora vai bremžu šķidruma izvēli), palīdzēs uzturēt auto tehniski kārtībā arī sarežģītos Latvijas laikapstākļos.
Nobeigumā – praktiskais padoms
Nepalaid garām riepu spiediena kontroles brīdinājumus. Pat, ja šķiet, ka viss ir kārtībā, pārbaudi riepas vizuāli un ar mērītāju. Latvijā ceļi nav ideāli, un pat nelielas spiediena izmaiņas var radīt lielus zaudējumus. Rūpējies par TPMS sensoru tīrību, jo tā pagarināsi to kalpošanas laiku un izvairīsies no liekiem izdevumiem. Atceries – droša braukšana sākas ar pareizo riepu spiedienu.