Dīzeļdzinēji ir izslavēti ar savu izturību, degvielas ekonomiju un augstu griezes momentu. Tomēr arī tie nav pilnīgi bez problēmām. Regulāra apkope un savlaicīga kļūmju atklāšana var ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet arī paildzināt dzinēja mūžu. Šajā rakstā aplūkosim biežāk sastopamās problēmas ar dīzeļdzinējiem un sniegsim praktiskus padomus to novēršanai.
1. Sprauslu aizsērēšana vai bojājumi
Sprauslas nodrošina precīzu degvielas iesmidzināšanu cilindros. Laika gaitā, īpaši lietojot nekvalitatīvu degvielu, tās var aizsērēt vai nodilt. Tas var radīt nevienmērīgu dzinēja darbību, palielinātu degvielas patēriņu un melnus dūmus no izplūdes. Risinājums – veikt sprauslu diagnostiku, nepieciešamības gadījumā tās iztīrīt vai nomainīt. Profilaktiski ieteicams regulāri mainīt degvielas filtru un lietot piedevas, kas uzlabo degvielas sistēmas tīrību.
2. Turbīnas problēmas
Turbīna uzlabo jaudu un efektivitāti, taču, ja tā aizsērē vai rodas spiediena zudumi, dzinējs var zaudēt jaudu, parādās svilpšana vai dūmi. Visbiežākie iemesli ir netīra eļļa, bojātas vakuuma šļūtenes vai mehānisks nolietojums. Risinājums – pārbaudīt eļļas kvalitāti, šļūteņu savienojumus un turbīnas vārstu darbību. Nepieciešamības gadījumā – turbīnas tīrīšana vai nomaiņa.
3. EGR vārsta aizsērēšana
EGR (izplūdes gāzu recirkulācijas) vārsts palīdz samazināt izmešus, taču tas mēdz aizsērēt ar kvēpiem, īpaši, ja auto tiek lietots galvenokārt pilsētā. Tas izraisa dzinēja vibrācijas, jaudas zudumu un bieži arī iedegas “Check Engine” lampiņa. Risinājums – EGR tīrīšana vai nomaiņa, kā arī kvalitatīvākas degvielas lietošana un periodiski braucieni ar augstāku dzinēja apgriezienu režīmu.
4. DPF (dīzeļdaļiņu filtra) nosprostojums
DPF filtrs uztver sīkās daļiņas (kvēpus), taču, ja auto tiek lietots tikai īsos attālumos, tas nespēj pietiekami sakarst, lai notiktu automātiskā reģenerācija. Simptomi: brīdinājuma indikators, samazināta jauda, palielināts patēriņš. Risinājumi: izbraukt uz šosejas un uzturēt augstākus apgriezienus, izmantot diagnostiku reģenerācijas uzsākšanai, vai veikt profesionālu filtra tīrīšanu vai nomaiņu.
5. Grūta iedarbināšana siltā laikā
Lai gan lielākoties grūtības ar iedarbināšanu tiek saistītas ar aukstu laiku, dīzeļdzinēji var slikti iedarboties arī vasarā. Cēloņi var būt spiediena zudums degvielas sistēmā, gaisa ieplūde vai nolietotas atplūdes sistēmas detaļas. Risinājums – veikt kompresijas testu, pārbaudīt blīvējumus, spiediena regulatorus un atplūdes sistēmu.
6. Kvēpu uzkrāšanās ieplūdes kolektorā
Ilgstoši lietojot dīzeļauto ar zemu apgriezienu režīmu, kolektorā var uzkrāties kvēpi un eļļas nosēdumi. Tas bloķē gaisa padevi un pasliktina degvielas maisījuma sadedzināšanu. Sekas – zema jauda, slikta reakcija uz akseleratora nospiešanu. Novēršana: kolektora mehāniska vai ķīmiska tīrīšana, EGR profilaktiska apkope.
7. Dzinēja vibrācija un nevienmērīga darbība tukšgaitā
Ja dzinējs strādā “raustoties” vai vibrē tukšgaitā, iespējams, ir problēma ar vienu vai vairākām sprauslām, kompresijas atšķirībām cilindros vai bojātiem motora balstiem. Diagnostikai nepieciešama datordiagnostika un mehāniska pārbaude. Ja bojāti balsti, dzinējs var arī pārmērīgi kustēties un radīt vibrācijas salonā.
8. Dīzeļdzinēja pārmērīga dūmošana
Dūmošana ir viens no acīmredzamākajiem simptomiem, ka ar dzinēju kaut kas nav kārtībā.
- Melni dūmi: pārāk daudz degvielas vai slikta degvielas sadedzināšana (piemēram, bojātas sprauslas, EGR problēmas).
- Zili dūmi: eļļas nonākšana sadegšanas kamerā – iespējams, bojāti vārstu blīvslēgi vai turbīna.
- Balti dūmi: ūdens vai degvielas nesadedzināšana – var liecināt par galvas blīves bojājumu.
Risinājumi atkarīgi no dūmu krāsas – nepieciešama precīza diagnostika un komponentu pārbaude.
9. Problēmas ar degvielas augstspiediena sūkni
Augstspiediena sūknis ir kritiska degvielas sistēmas sastāvdaļa. Tā bojājumi izraisa spiediena zudumus, sliktu iedarbināšanu vai dzinēja apstāšanos. Biežākie cēloņi – nodilums, netīrumi sistēmā, degvielas piesārņojums. Novēršana: regulāra degvielas filtra maiņa, kvalitatīvas degvielas lietošana, sūkņa spiediena pārbaude servisā.
10. Elektronikas un sensora kļūmes
Mūsdienu dīzeļdzinēji ir aprīkoti ar vairākām elektroniskām vadības sistēmām. Viena bojāta sensora darbības traucējumi var ietekmēt visu dzinēja darbību. Biežāk sastopamie traucējumi:
- Gaisa masas mērītājs (MAF)
- Temperatūras sensori
- Dzinēja vadības bloks (ECU)
Simptomi var būt dažādi – no apgriezienu svārstībām līdz nespējai iedarbināt dzinēju. Risinājums: veikt datordiagnostiku un pārbaudīt vadu savienojumus.
Lai gan dīzeļdzinēji ir konstruēti izturībai un lielam darba apjomam, tie nav pasargāti no nolietojuma un problēmām. Lielākā daļa no iepriekš minētajiem defektiem rodas pakāpeniski un tos iespējams savlaicīgi pamanīt. Regulāra apkope, kvalitatīva degviela un uzmanība pret motora uzvedību palīdzēs paildzināt tā mūžu un izvairīties no dārgiem remontiem. Pie pirmajām pazīmēm vienmēr ieteicams konsultēties ar profesionālu meistaru – tas atmaksāsies ilgtermiņā.