Ja auto dzesēšanas sistēmas apkope tiek atstāta novārtā, dzesēšanas šķidruma cirkulācijas traucējumi var radīt nepatīkamas sekas – no dzinēja pārkaršanas līdz pat dārgiem remontiem. Savlaicīgi pamanīt šādas problēmas nav vienkārši, taču, zinot galvenās pazīmes un to cēloņus, iespējams izvairīties no lielām galvassāpēm. Šis raksts palīdzēs saprast, kā atpazīt un novērst nepietiekamu dzesēšanas šķidruma cirkulāciju, pirms rodas nopietni bojājumi.
Pazīmes, kas liecina par dzesēšanas šķidruma cirkulācijas problēmām
Pirmā lieta, kam pievērst uzmanību – dzinēja temperatūras rādītājs. Ja tas regulāri paceļas virs normas, īpaši stāvēšanas vai lēnas kustības laikā, iespējams, dzesēšanas šķidruma cirkulācija nav pietiekama. Vēl viens tipisks simptoms: siltuma trūkums auto salonā, kad ieslēgta apsilde aukstā laikā. Tas var nozīmēt, ka dzesēšanas šķidrums neaprite pareizi caur radiatoru vai sildītāja matricu.
Ja redzi, ka zem auto veidojas neparasti šķidruma plankumi vai dzirdi burbuļojošas skaņas no dzesēšanas sistēmas, tas var būt vēl viens signāls, ka cirkulācija nav kārtībā. Nepalaid garām arī dīvainu salona logu aizsvīšanu – tas reizēm notiek, ja dzesēšanas šķidrums nonāk sildītāja radiatorā, bet netiek izvadīts atpakaļ sistēmā.
Biežākie nepietiekamas cirkulācijas cēloņi
Vispirms pārbaudi dzesēšanas šķidruma līmeni izplešanās traukā. Ja tas ir zem minimālās atzīmes, cirkulācija būs vāja. Vairumā gadījumu šķidrums pazūd noplūžu dēļ – tās mēdz rasties gan radiatorā, gan ūdenssūknī, gan blīvējumu vietās. Netīrs vai vecs dzesēšanas šķidrums arī var radīt nosprostojumus un traucēt plūsmu.
Bieži pie vainas ir arī bojāts vai ieķīlējis termostats – tas ir vārsts, kas regulē dzesēšanas šķidruma plūsmu caur radiatoru. Ja tas neatveras, dzinējs ātri pārkarst. Tāpat bojāts ūdenssūknis (jeb cirkulācijas sūknis) var nespēt pietiekami pārvietot šķidrumu pa sistēmu. Dažkārt problēmas rada arī gaisa burbuļi sistēmā, kas var rasties pēc dzesēšanas šķidruma maiņas vai noplūdes.
Kā pašam veikt sākotnējo diagnostiku
Sākam ar vienkāršāko – pārbaudi dzesēšanas šķidruma līmeni tikai uz auksta dzinēja! Ja šķidruma trūkst, piepildi līdz vajadzīgajai atzīmei, izmantojot ražotāja ieteikto sastāvu. Ja līmenis drīz atkal krīt, meklē noplūdes pēdas ap radiatoru, šļūtenēm un sūkni.
Pārbaudi, vai radiators nav karsts tikai daļēji – ja apakšdaļa ir vēsa, bet augšdaļa karsta, iespējams, tas ir aizsērējis. Uzsildi dzinēju līdz darba temperatūrai un pārbaudi, vai ventilators ieslēdzas, kad temperatūra tuvojas augšējai atzīmei. Ja ventilators klusē, iespējams bojāts sensors vai relejs.
Saspied radiatora augšējo un apakšējo šļūteni: ja tās ir ļoti cietas, sistēmā var būt pārlieks spiediens – tas var liecināt par termostata vai galvas blīves problēmām. Ja šļūtenes ir mīkstas, bet radiators karsts, vaina var būt sūknī vai pašā radiatorā. Ja dzirdi burbuļošanu, sistēmā, iespējams, ir gaiss. Šādā gadījumā jāatgaiso dzesēšanas sistēma – parasti to dara, atverot speciālu atgaisošanas skrūvi vai uzpildes vāciņu, ļaujot gaisam izplūst, kamēr dzinējs darbojas tukšgaitā.
Praktiski risinājumi un auto dzesēšanas sistēmas apkope
Regulāra dzesēšanas sistēmas apkope palīdzēs izvairīties no lielākās daļas problēmu. Maini dzesēšanas šķidrumu ne retāk kā reizi 2–4 gados, atkarībā no ražotāja ieteikumiem. Izmanto tikai atbilstošu šķidrumu – nevis ūdeni, kas var izraisīt koroziju un nosprostojumus.
Pievērs uzmanību arī radiatora stāvoklim – lapas, netīrumi un kukaiņi var samazināt tā dzesēšanas spēju. Rudenī un pavasarī, kad mainās laikapstākļi, noderīgi pārbaudīt arī dzesēšanas sistēmas blīvējumus un šļūtenes elastību. Ja pamani, ka salona sildītājs vairs nesilda kā agrāk, iespējams, sildītāja radiators ir aizsērējis vai sistēmā ir gaiss.
Par dzesēšanas sistēmas elektrisko daļu – ventilatoriem, sensoriem un relejiem – nevajadzētu aizmirst. Bojāts ventilators var izraisīt dzinēja pārkaršanu, īpaši pilsētas satiksmē vai karstā laikā. Ja esi saskāries ar līdzīgām elektriskām problēmām, iespējams, noderēs arī zināšanas par ģeneratora darba pazīmēm un to diagnostiku.
Kad nepieciešama profesionāla diagnostika
Ja pēc visām pārbaudēm dzesēšanas sistēma joprojām uzvedas dīvaini, laiks doties uz servisu. Speciālisti var pārbaudīt dzesēšanas sistēmas spiedienu, atklāt slēptas noplūdes vai pārbaudīt termostata, sūkņa un radiatora darbību ar speciāliem instrumentiem. Dažkārt nepietiekama cirkulācija var būt simptoms dziļākām dzinēja problēmām, piemēram, bojātai galvas blīvei. Šādos gadījumos remontu labāk uzticēt profesionāļiem, jo nepareiza iejaukšanās var radīt vēl lielākas izmaksas.
Izvēloties autoservisu, pievērs uzmanību ne tikai cenām, bet arī darbinieku pieredzei un atsauksmēm. Noderīgi iepazīties ar padomiem par uzticama autoservisa izvēli, lai nepārmaksātu un saņemtu kvalitatīvu apkalpošanu. Atceries, ka dzesēšanas sistēmas problēmas bieži iet roku rokā ar citām auto likstām – piemēram, pārkaršana var veicināt ātrumkārbas bojājumus vai ietekmēt DPF filtra darbību.
Padomi, kā pasargāt auto no pārkaršanas ikdienā
Katru reizi, kad pārbaudi eļļas līmeni, paskaties arī uz dzesēšanas šķidruma daudzumu. Ja šķidrums kļūst duļķains vai maina krāsu, laiks to mainīt. Seko līdzi, lai radiatora restes būtu tīras – īpaši pēc grants ceļiem vai rudenī, kad krīt lapas.
Pievērs uzmanību arī salona apsildei – ja siltums kļūst vājš vai pazūd pavisam, tā var būt pirmā pazīme, ka dzesēšanas sistēmā kaut kas nav kārtībā. Neignorē arī šķietami maznozīmīgas noplūdes – pat neliela šķidruma peļķīte zem auto var būt pirmais signāls par potenciāli lielām problēmām.
Rūpīga auto dzesēšanas sistēmas apkope ļaus izvairīties no negaidītiem sarežģījumiem. Ja esi apņēmības pilns pats rūpēties par savu auto, izmanto uzticamus instrumentus un seko ražotāja norādījumiem. Ja jūties nedroši, labāk uztici diagnostiku speciālistiem – ieguldījums būs tā vērts, jo dzinēja pārkaršana un tās sekas vienmēr izmaksā dārgāk.